Emocionālā stabilitāte 

Emocionālā stabilitāte jeb tās pašas skalas otra dimensija – neirotisms – parasti ir kandidāta personības iezīme, kas darba devējus interesē visvairāk. Kandidāta emocionālās stabilitātes novērtēšana ir ļoti svarīga, jo emocionālā stabilitāte norāda uz indivīda spēju tikt galā ar stresu, pielāgoties pārmaiņām un saglabāt profesionalitāti sarežģītās situācijās. Produktivitātes saglabāšana, atrodoties saspringtā situācijā, ir būtiska ilgtermiņa panākumiem jebkurā amatā. 

Augsta emocionālā stabilitāte liecina par spēju kontrolēt savu emocionālo reakciju, līdz ar to darbinieks spēj saglabāt mieru saskaroties ar klientu noraidījumiem vai ignorēšanu, kā arī uzklausīt ne tik pozitīvas atsauksmes no darba devēju un kolēģu puses un uztvert to kā mācību pieredzi un attīstības iespēju. Viņš/viņa izmanto noderīgās atsauksmes sava snieguma uzlabošanai un vienkārši “laiž gar ausīm” to, kam nepiekrīt. Šādi darbinieki spēj saglabāt racionālu attieksmi jebkurā situācijā. Emocionāli stabiliem indivīdiem bieži vien ir īpašs pašizpausmes veids, viņi runā lēni, rūpīgi izvēlas vārdus, lieto pat atšķirīgu vārdu krājumu. Piemēram, ja jūsu kandidāts lieto tādas frāzes kā “racionāli domājot”, “paliksim mierīgi vai konstruktīvi” un spēj saglabāt rokas un stāju nekustīgu, nesatraukties un nepārtraukti “nedīdīties”, visticamāk, viņa/viņas emocionālā stabilitāte ir ļoti augsta. Tas noteikti izklausās pēc ļoti vēlama darbinieka. 

Bet ko darīt ar pārējiem? Tiem, kuriem ir zems emocionālās stabilitātes līmenis un augsts neirotisma līmenis? Lai arī mēs visi gribētu būt ļoti emocionāli stabili, pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kurus aizvaino vai pat dziļi apvaino negatīvas atsauksmes, kuri nespēj saglabāt mieru stresa situācijās, kuriem ir nepieciešams, lai viņi visiem patiktu, pat ja viņi apzināti saprot, ka tas nav iespējams. Cilvēki ar augstu neirotisma līmeni nes “darbu uz mājām” un dažkārt viņiem ir grūtības aizmigt, jo viņi domā par kaut ko, kas nav izdarīts pareizi. Viņi pamana sava kolēģa noskaņojumu un var uzskatīt, ka viņi ir par to atbildīgi. Pat bez jebkādiem pierādījumiem reizēm pārņem sajūta, ka “kaut kas nav kārtībā”, un tā par katru cenu ir jānovērš. Cilvēkiem ar zemu emocionālo stabilitāti nepatīk nenoteiktība vai neparedzamība. Darbiniekus var ietekmēt sarežģītas situācijas mājās, kas ir ārpus viņu kontroles, un stresa reakcija “cīņa, bēgšana vai sastingšana” reizēm var traucēt būt produktīviem konkrētajā dzīves posmā. Indivīdiem ar augstiem neirotisma rādītājiem ļoti nepatīk tieša konfrontācija, un negatīvas atgriezeniskās saites sniegšana un saņemšana var kļūt par īstu problēmu. 

Tātad, vai varam secināt, ka cilvēki, kuriem ir zems emocionālās stabilitātes rādītājs un augsts neirotisma rādītājs, vispār nav piemēroti darba tirgum? Protams – nē! Viņiem ir daudz priekšrocību – viņi spēj sajust emocionālo temperatūru telpā. Neviena sūdzība no kolēģa vai klienta netiks ignorēta. Turklāt, lai gan personības iezīmēm ir bioloģisks pamats, emocionālo stabilitāti var “trenēt” un laika gaitā paaugstināt. Ar pieredzi mēs iemācāmies atšķirt to, kā dēļ ir vērts satraukties, no tā, ko mēs nevaram ietekmēt, tāpēc to nav vērts ņemt vērā. Atcerieties – nav sliktu personības iezīmju! 

Rezumējot, emocionālās stabilitātes novērtēšanai ir izšķiroša nozīme, jo tā nosaka kandidāta spēju tikt galā ar stresu, pielāgoties pārmaiņām un saglabāt profesionalitāti, padarot viņu par ļoti vēlamu darbinieku. Emocionāli stabilas personības izceļas ar racionalitāti un mierīgu komunikāciju, savukārt personas ar augstu neirotisma līmeni, neraugoties uz to, ka tās grūtāk tiek galā ar stresu un negatīvu atgriezenisko saiti, darba vietā sniedz vērtīgu emocionālo jūtīgumu. Ar laiku un pieredzi emocionālo stabilitāti var attīstīt, nostiprinot ideju, ka neviena personības iezīme pēc būtības nav slikta, jo katra no tām piedāvā unikālas stiprās puses, kuras var uzskatīt par darbinieka unikālo super-spēju.