Mūsdienu individuālās kultūras konkurences apstākļos, kad galvenās tēmas organizāciju psiholoģijā ietver terminus “individuāls” un “personīgs” nereti tiek uzdots jautājums- kur paliek sadarbība? Kā veiksmīgi sadarboties arī mēģinot sasniegt savus personīgos KPI, kā pārlieku nekonkurēt, tieši otrādi- papildinot viens otru, lai sasniegtu savus individuālos mērķus? Jo mēs apzināmies, ka īstenībā sadarbība ir palīdzoša un nepieciešama. Tā atvieglo grūtību pārvarēšanu, tā atbalsta personīgo un profesionālo izaugsmi.
Šobrīd par sadarbību jeb komandas darbu runā daudz vairāk nekā agrāk, jo ir mainījušies darba apstākļi. Tā kā sadarbība ir balstīta uz attiecībām, attālinātais vai hibrīda darba veids ļoti ietekmē šīs attiecības. Kovida laikos mēs novērojām, ka pārpratumi var rasties starp cilvēkiem, kas neatrodas vienā telpā, piemēram, e-pastā rakstītais saņēmējam var izklausīties daudz emocionālāks vai draudīgāks, nekā domāts patiesībā.
HR konsultanti strādājot ar komandām, strādā ar attiecībām. Bez komunikācijas, attiecības nevar izveidoties un attiecības pastāv tikai tik ilgi, kamēr abas puses tās vēlas. Ja darba līgums ir vienīgais abu pušu saistošais faktors, tad darbinieka vienīgā piesaiste uzņēmumam ir nākamā alga. Aplūkojot šādas darbinieku un darbu devēju attiecības, varam pieņemt, ka darbinieku var viegli pārtvert citi uzņēmumi pat īpaši necenšoties, kā arī, ja uzņēmumam ir jāsaīsina 100 darbinieku tad izvēle būs viegla.
Ja mēs pieņemam attiecības kā mainīgu vienību, tad tās ir jāveido, jāattīsta un tām ir jāpievērš uzmanība, respektīvi, komandas sadarbībā un attīstībā ir jāiegulda resursi. Labs komandas darbs ir būtisks, lai maksimāli palielinātu organizācijas veiktspēju, veicinātu inovācijas un radītu pozitīvu darba kultūru, kurā cilvēki var gan individuāli attīstīties, gan veicināt organizācijas panākumus. Pat iesaistot komandā ļoti talantīgus indivīdus, ja viņi neprot efektīvi sadarboties, rezultāta nav.
Tāpēc jau komandas veidošanas stadijā būtu nepieciešams ņemt vērā komandas biedru personību, lai nepieļautu kļūdas nākotnē. Balstoties uz Big 5 personības iezīmēm, varam aptuveni paredzēt, kā indivīds rīkosies sadarbībā ar citiem. Piemēram, darbinieks ar augstu emocionālo stabilitāti var palaist garām kādas nozīmīgas detaļas, taču rīkosies racionāli. Kolēģis ar augstāku labvēlīgumu var neaizrādīt citu kļūdas un baidīties no konfrontācijām. Kolēģis ar augstāku ekstraversiju var justies iztukšots un noguris attālinātā darba apstākļos, jo viņu uzlādē tiešā komunikācija ar cilvēkiem. Darbinieks ar zemāku apzinīgumu ir izcils ideju ģenerators, bet viņu var kaitināt visas tehniskās detaļas, kas ir jāizdara, lai projektu iesniegtu, savukārt, kolēģis ar augstāku apzinīgumu tās mazās tehniskās detaļas atrisinās ar prieku un laikā. Kolēģis ar augstu atvērtību pieredzei būs sajūsmā par tehniskiem jauninājumiem, savukārt kolēģis ar zemu atvērtību pieredzei, jauninājumus var uztvert ar lielu pietāti un noraidošu attieksmi.
Izzinot savu kolēģu personību, mēs apzināmies, kā efektīvāk komunicēt, sniegt atgriezenisko saiti, motivēt, asistēt un sadarboties. Tā mēs varam nodrošināt šīs būtiskās attiecības, veidojot pozitīvu darba vidi, kurā gan indivīdi, gan uzņēmums var attīstīties.