Helovīns ir biedējošākā nakts gadā. Cilvēki tērpjas maskās, tumsā izgrebj kvēlojošus ķirbjus un pulcējas ap ugunskuru vai nelielu laternu gaismu, stāstot biedējošus stāstus.
Lai gan mēness vēl nav uzlecis un laternas gaisma dienas laikā neizskatās tik biedējoša, mēs vēlamies dalīties ar dažiem īsiem “šausmu” stāstiem, kas šogad patiesi šausminājuši personāla atlases speciālistus.
Tāpēc ietinamies savās omulīgajās segās un gatavojamies klausīties. Bū!
- “Mums ir vajadzīgs motivēts, neatlaidīgs jaunākā līmeņa speciālists ar dažu gadu darba pieredzi.”
Ar šo cerību viss šķiet kārtībā, līdz brīdim, kad saskaramies ar vairākiem darba tirgu ietekmējošiem faktoriem. Viens no šādiem faktoriem ir demogrāfija. Katru gadu darba tirgū ienāk mazāk cilvēku salīdzinājumā ar tiem, kas no tā iziet. Tas nozīmē, ka konkurence par jaunu speciālistu piesaisti ar katru gadu pieaug. Nav svarīgi, par kuru nozari mēs runājam – vai tie būtu projektu inženieri būvniecībā, vai administratīvās funkcijas finanšu nozarē. Šī konkurence bieži vien rada vēl vienu izaicinājumu personāla atlases jomā – algu pieaugumu. Dažkārt jaunākā līmeņa speciālisti kļūst tik dārgi, ka organizācijām nākas pārdomāt, vai tām patiešām ir nepieciešams šāda līmeņa speciālists, vai arī tām jāizvēlas “sākuma” līmeņa cilvēks un jāveicina viņa izaugsme. - “Meklēsim kādu ar specifiskām kompetencēm.”
Vēl viens īss “šausmu” stāsts, kas īpaši biedē personāla atlases speciālistus, kuri nodarbojas ar tehnoloģiju jomām. Lomās ar specifiskām prasībām, piemēram, projektu daļas vadītāja amatos, kur nepieciešama ne tikai izglītība un pieredze, bet arī sertifikācija, lielākas nekā vidējā tirgus algas vai papildu priekšrocību piedāvāšana var neglābt situāciju. Šo amatu speciālisti parasti ir ļoti lojāli saviem darba devējiem (kas kopumā ir labi). Tomēr viņu piesaistīšana var aizņemt vairākus mēnešus. - “Komandai ir nepieciešams PPC/CRO/SEO izaugsmes speciālists.”
Šādi jauni amatu nosaukumi tikai sāk parādīties globālajā darba tirgū, un to dēļ darbinieku atlase Latvijā šķiet kā neiespējama misija. Unikāla organizācijas vajadzība, īpaši, ja prasības ir stingras, sarežģī, paildzina un sašaurina personāla atlases procesu. Bieži vien tas nozīmē, ka ir jāsaslēdzas šauram, tikai dažu vai dažu desmitu speciālistu lokam. Ja nav pieņemamas alternatīvas, piemēram, pieņemšana darbā, pamatojoties uz kompetencēm un ņemot vērā izaugsmi, šādas pozīcijas var nopietni iebiedēt pat drosmīgākos personāla atlases speciālistus.
Tāpēc, nedaudz jūs nobiedējuši, vēlamies vēlreiz atgādināt, cik svarīgi organizācijām ir savos personāla atlases procesos noskaidrot, vai sākotnējā speciālistu vajadzība ir patiešām reāla. Izmaiņas personāla atlasē, piemēram, pieņemšana darbā, pamatojoties uz kompetencēm, potenciālu un personīgajām īpašībām, var pārvērst “šausmu stāstu” cienīgus darbiniekus par ātriem un patīkamiem komandas papildinājumiem.