Ekstraversija pret introversiju: kurš darbinieks uzņēmumam ir izdevīgāks?

2024-05-03

Rakstu sērija par BIG 5 personības iezīmēm darba vidē

Man bieži jautā, kā cilvēka personības novērtēšana var prognozēt viņa sniegumu profesionālajā vidē. Vai personībai vispār ir nozīme? Patiesībā ir! Personības iezīmes paredz uzvedību, problēmu risināšanas stratēģijas, personīgos izaicinājumus un veidus, kā mēs reaģējam uz ārējiem stimuliem u.c.

Šoreiz mēs runāsim par ekstravertiem un introvertiem. Ekstraversija un introversija sastāda līkni ar galējām un vidējām vērtībām. Var būt tipiski ekstraverti ar augstu punktu skaitu, ambiverti un tipiski introverti.

Pētījumi rāda, ka augsts ekstraversijas rezultāts ir saistīts ar sociālo uzvedību, pozitīvām emocijām, līderību un dominanci, riska uzņemšanos, uzmanības pievēršanu, darba rezultātiem, laimi, optimismu un apmierinātību. Savukārt introversija ir saistīta ar pārdomātu un atturīgu uzvedību, dziļākām attiecībām, radošumu un inovācijām, piesardzību un izvairīšanos no riska, novērošanas prasmēm, neatkarīgu darba stilu un komunikācijas dziļumu. Introversija nebūt nav sinonīms kautrīgumam vai sociālajai trauksmei. Introverti var veiksmīgi attīstīties dažādās dzīves jomās, izmantojot savas unikālās stiprās puses un motivāciju, lai gūtu panākumus un piepildījumu. Lai gan ekstraversija un introversija ir saistītas ar minētajām konkrētajām īpašībām, pastāv individuālas atšķirības, un ne visiem cilvēkiem visas īpašības piemīt vienādā mērā.

Taču paliek jautājums – kā tieši šīs atšķirības izpaužas darba vidē?

Pirmā atšķirība ir enerģijas apmaiņa. Ekstraverti uzlādējas citu klātbūtnē un zaudē enerģiju, esot vienatnē. Ja tipisks ekstraverts ir atstāts strādāt mājās bez plānotām tikšanās reizēm, gatavojoties projektam, kuram nav noteikts steidzams termiņš, tā sauktā “smadzeņu migla” un prokrastinācija var būt biežs viesis. Novērtējot ekstravertus vadītāju kandidātus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka attālinātais darbs pandēmijas laikā viņiem bija sarežģīts izaicinājums. Tiklīdz bija iespēja atrasties birojā, viņi to izmantoja. Šobrīd viņi cītīgi strādā, lai motivētu savu komandu atgrieztos birojā. Atrašanās blakus cilvēkiem, ar kuriem notiek nepārtraukta saziņa, viņus līdzsvaro un virza uz priekšu. Sociālā vide, tīklošanās pasākumi un grupu diskusijas veicina ekstravertu profesionālo izaugsmi.

No otras puses, introvertiem ir nepieciešams laiks un resursi, lai iemācītos “nepārstimulēties” tādejādi nodarot sev pāri. Viņiem ir nepieciešams uzlādēties un atgūties vienatnē, klusās telpās. Introvertiem indivīdiem var rasties problēmas vidē, kurā priekšroka tiek dota ekstravertām iezīmēm, piemēram, atvērtos birojos vai ļoti sociālā darba kultūrā. Tomēr introverti var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un izjust augstu apmierinātības līmeni, ja tiek ievērotas viņu vēlmes un vajadzības.

Otrkārt, mēs sazināmies atšķirīgi. Vai esat kādreiz vadījis darba interviju un centies no kandidāta izvilināt konkrētus situāciju piemērus? Iespējams, ka kandidāts pat daudz runā, bet nekas netiek pateikts. Viss, ko jūs dzirdat, ir frāzes, piemēram: “atkarībā no situācijas”, “dažās situācijās ir nepieciešama atšķirīga pieeja”, un beigās jums liekvārdības un konkrēta satura trūkuma dēļ pazūd domu gājiens. Ja esat saskāries/-usies ar šādu situāciju- visdrīzāk, ka jūs intervējāt introvertu. No otras puses, ekstravertiem parasti nav problēmu būt atklātiem, dažkārt pat pārspīlēti daloties ar informāciju, kuru jūs pat neesat prasījis. Šķiet, ka viņiem nav nekā slēpjama. Kā norāda profesors, autors un lektors Braiens Litls, ekstraverti šķiet tiešāki un atklātāki savā komunikācijā. Viņi nosauc lietas tieši tā, kā tās redz, nekautrējas un divreiz nepadomā, kā tas varētu izklausīties. Un, protams, tiešā komunikācija viņiem ir dabiska. Viņi dod priekšroku tikties personīgi vai piezvanīt, nevis rakstīt e-pastus. Tajā pašā laikā introvertiem var būt nepieciešams laiks, lai saņemtos telefona zvanam.

Visbeidzot, mēs vadām atšķirīgi. Ekstravertiem piemīt dabiskas spējas un vēlme būt līderiem. Viņiem patīk vadīt: viņiem patīk vara, un atbildība viņiem ir izaicinājums, nevis drauds. Arī introverti var būt līderi un labi līderi, ja viņu garīgās spējas un citas personības iezīmes atbalsta viņu motivāciju. Ja ir vēlme un resursi, viņi var apgūt publiskās uzstāšanās un prezentēšanas prasmes, taču viņiem ir arī jāapzinās, kā pēc šādām sev neierastām situācijām atjaunot spēkus. Introverts līderis var saskarties ar neformāliem ekstravertiem līderiem savā komandā, kuri neapzināti vai apzināti vēlas pārņemt varu un noskaņot citus pret introverto līderi. Ekstraverti piemīt tieksme “spēlēt pirmo vijoli”. Un, ja formālais līderis zina par šo varbūtību, viņš var viegli tikt galā ar situāciju, deleģējot dažus, piemēram, ar sociālajiem pasākumiem saistītus pienākumus komandas ekstravertiem un dodot viņiem savu “zvaigžņu stundu”.

Darba vidē gan ekstraversijas, gan introversijas izpratne un novērtēšana var ievērojami uzlabot komandas dinamiku un produktivitāti. Ekstraverti cilvēki bieži vien izceļas darbos, kas saistīti ar kontaktu veidošanu, vadību un sadarbību, un viņi grupas vidē ienes enerģiju un entuziasmu. Viņu atvērtība veicina atklātu saziņu un dalīšanos ar idejām, sekmējot inovācijas un radošumu. No otras puses, introvertiem cilvēkiem labi veicas tajos amatos, kas ļauj izpildīt mērķtiecīgu, neatkarīgu darbu un veikt padziļinātu analīzi. Viņu novērošanas prasmes un dziļā reflektēšanas spēja veicina pārdomātu lēmumu pieņemšanu un inovatīvu problēmu risināšanu. Atzīstot un novērtējot gan ekstravertu, gan introvertu unikālo ieguldījumu, organizācijas var radīt iekļaujošu vidi, kurā cilvēki var izmantot savas stiprās puses, tādējādi gūstot lielākus panākumus un apmierinātību kopumā.

Autors: Laura Šīmane-Vīgnate

Ja vēlaties uzzināt vairāk par personības iezīmēm, aicinām sazināties ar Lauru.